RSS

Mazas pārdomas par referendumu.

23 Jan

Fakti:

Parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu notika no 2011.gada 1.novembra līdz 2011.gada 30.novembrim.

Piedalījušies – 183 046 vēlētāji.

2012.gada 12.janvārī Nacionālās apvienības deputāti iesnieguši prasību Satversmes tiesā atcelt referendumu.

Tiesību eksperts Egils Levits uzskata, ka pietiek argumentu pret referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, jo šāds balsojums ir pretrunā ar Satversmes kodolu.

Tagad pārdomas par tēmu.

Šis balsu vākšanas un referenduma izsludināšanas fakts kārtējo reizi parāda Latvijas politiķu un arī inteliģences mazspēju. Mazspēja izpaužas kā rīkošanās post factum režīmā. Lielākais kuriozs, ka neviens no valsts tiesību speciālistiem ne parakstu vākšanas laikā, ne arī pirms tās, neierunājās, ka plānotā Satversmes 4. panta maiņa ir pretlikumīga. Protams, apsveicams ir fakts, ka politiķi sāka par šo tēmu runāt, bet slikti ir tas, ka šī runāšana ir sākusies par vēlu, stingri par vēlu. Parakstu savākšana ir radījusi Latvijas demokrātijas grūtniecību, kura beigsies tieši referenduma dienā, kad zināsim, kas piedzimis – puika vai meitene, tas ir – 4.pants paliek negrozīts vai tomēr 4.pants tiek grozīts. Referenduma atcelšana nozīmētu Latvijas demokrātijas abortu, normāla referenduma procesa abortu, kas parādīs visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, ka viņu piedalīšanās referendumā ir nenozīmīga, un to var atcelt jebkurā mirklī.

Ļaunākajā gadījumā 4.pants tiek grozīts, bet tad gan pilna atbildība ir jāuzņemas mūsu kuslajiem politiķiem un koķetētājiem ar Saskaņas Centru, kuram ir sakari Maskavā, un kas pamazām ir sācis iepirkt dažus reģionālos laikrakstus, kurus taisās izmantot savām vajadzībām, kuru tehniskā nodrošinājuma finansēm kājas aug tur, aiz robežas.

Lai arī ne vienmēr piekrītu eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, tomēr šoreiz atbalstu viņu, sakot, ka šajā referendumā mums ir jāparāda sava attieksme pret krievu valodu tā, lai šis jautājums nekad netiktu pacelts atkārtoti. Ideālā gadījumā pret krievu valodu kā otro valsts valodu jānobalso tā, lai visai pasaulei ir skaidrs, ka nekādas sarunas vairs nav iespējamas.

Tiem, kas vēlas protestēt pret pastāvošo iekārtu, pret politiķiem, pret valsts varu un negrasās piedalīties šajā referendumā, vajadzētu atcerēties, ka nepiedaloties šajā referendumā, drīz var sanākt protestēt pret notiekošajām bezjēdzībām krievu valodā, kas ar laiku tomēr piemirstas.

 
Komentēt

Raksta autors uz 23/01/2012 in Politika, Pārdomas par notiekošo

 

Komentēt